Ārstniecības augi

Apraksts

Salvia officinalis

Dauzdgadīga,sēta no bioloģiskām sēklām

Salvija ir siltumprasošs augs, audzēšanai piemērotas no vējiem aizsargātas saulainas vietas. Iztur  līdz -30 C, ja nav kailsals . Pirmajā gadā lapas un lapotus zarus novāc vasaras beigās. Otrajā un vēlākajos gados lapas ievāc ziedēšanas laikā, kad tas sasniedz 8 cm garumu. Lapas vāc 3 reizes: pirmo reizi apakšējās lapas, otro reizi vidējās lapas, trešo reizi apakšējas lapas kopā ar augu galotnēm. Lapas izklāj plānā kārtā un kaltē ēnā, caurvējā nojumēs.

Svaigas un kaltētas salvijas lapas pievieno gaļas un zivju ēdieniem, mērcēm, sieriem. Salvija labi sader kopā ar rozmarinu. Ārstniecībā salvijas lapam piemīt nomierinoša, spazmolitiska, pretiekaisuma, savelkoša, sāpes remdinoša, antiseptiska, baktericīda darbība, tās sekmē asins sarecēšanu, pazemina sviedri dziedzeru sekrēciju. Ārstniecisko salvijas lapu uzlējumu lieto kā savelkošu, dezinficējošu un pretiekaisuma līdzekli, piemēram pie mutes dobuma un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanas. Tautas medicīna lieto pie stipras ilgstošas asiņošanas menstruācijas periodā, pie saaukstēšanās, gripas, pie aizdusas, sirdslēkmes. 1 glāze verdoša ūdens, 1 tējkarote sausu salviju, ievilkties slēgtā traukā, lieto pa pus glāzei 3 vai 4 reizes. Ārīgi lieto pie čūlām, noberzumiem, zobu tīrīšanai, smaganu stiprināšanai. Vannās pret stipru kāju svīšanu.